1

DEBESIS IR DĀVANA.
TO NEVAR NE NOPELNĪT, NE IZPELNĪTIES.

*

Iedomājieties, ka ir jūsu dzimšanas dienas rīts. Jūsu mamma jūs pārsteidz ar dārgu dāvanu – visjaunāko iPhone. "Oho! Paldies, mammu!" jūs sakāt. Tad jūs iesniedzaties savā kabatā, lai sameklētu naudu, ar ko mammai samaksāt. Ja jūs maksātu, vai tā būtu dāvana? Nebūtu. Turklāt mēģinājums maksāt mammai būtu apvainojošs.

Vai arī pieľemsim, ka tēvs, cerot pamudināt savu pusaugu meitu kārtīgi mācīties, viľai saka: "Ja tu šogad būsi teicamniece, es tev Ziemassvētkos uzdāvināšu automašīnu."

Gada beigās viľa patiesi ir teicamniece, un, turot savu vārdu, viľš viľai nopērk auto. Vai tā ir dāvana? Nē. Tā ir atlīzība par paveikto.

Dāvana ir brīvi jādod un brīvi jāsaľem. Ja jums par to jāmaksā vai apmaiľā pret to kaut kas jāizdara, tā nav dāvana.

Bībelē teikts, ka debesis (mūžīgā dzīvība) ir dāvana:

Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.

Efeziešiem 2:8-9

Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīve Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Romiešiem 6:23

Neviens nav pelnījis vietu debesīs. Un neviens to nevar nopelnīt.

Tas tādēļ, ka...

2

CILVĒKS IR GRĒCĪGS.
VIĽŠ PATS SEVI NEVAR IZGLĀBT.

*

Pieľemsim, ka jūs gatavojat omleti, kam vajadzīgas sešas olas. Vienu pēc otras jūs ľemat olas un sitat tās bļodā. Atlikusi pēdējā ola – arī to jūs iesitat bļodā. Pēkšľi jūs aizgriežaties un aizspiežat degunu. Pēdējā ola ir sapuvusi.

Jums nav citas izvēles kā izmest visu bļodas saturu. Lai gan piecām no tajā esošajām olām nav ne vainas, viena sapuvusi ola visu sabojā.

Gluži tāpat kā jūs savai ģimenei nepasniegtu omleti, kuras sastāvā ir viena bojāta ola, mēs nevaram dot Dievam dzīvi, kas piesārľota kaut ar vienu vienīgu grēku, un cerēt, ka viľš to pieľems.

Dieva standarts ir ārkārtīgi augsts. Viľam dusmas ir tas pats, kas slepkavība; iekāres pilna doma ir tas pats, kas laulības pārkāpšana. Grēks nav tikai tas, ko mēs darām tas var būt jebkas, ko domājam, sakām, darām vai pat nedarām un kas neatbilst Dieva perfektajam standartam.

Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.

Romiešiem 3:23

"Bet es esmu labs cilvēks," jūs, iespējams, domājat. "Es rūpējos par savu ģimeni. Es brīvprātīgi darbojos sabiedrības labā. Es nezogu un nevienam nekaitēju. Mani taču vajadzētu ielaist debesīs, vai ne?"

Ja jūs vēlaties nokļūt debesīs, cenšoties dzīvot taisnu dzīvi, lūk, cik taisni, pēc Jēzus vārdiem, jums jādzīvo:

Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.

Mateja 5:48

Standarts nokļūšanai debesīs ir pati pilnība domās un darbos. Īsāk sakot, jums jābūt tikpat labam kā Dievs. Sasniegt šādu standartu cilvēkam nav pa spēkam.

Turklāt labie darbi mūs nevar izglābt, jo...

3

DIEVS IR GAN MĪLOŠS, GAN TAISNĪGS.

*

Iedomājieties, ka izmisis vīrietis nolemj aplaupīt banku. Viľš pieiet pie kasieres, tēmē ieroci viľas virzienā un rupjā tonī pieprasa naudu.

Pārbiedētā kasiere to vīrietim arī iedod.

Viľš naudu iegrūž atkritumu maisā un metas izejas virzienā. Taču pa ceļam vīrietis paklūp uz paklāja un piedzīvo smago kritienu, izmetot no rokas ieroci. Bankas apsargi viľu aiztur.

Vēlāk tiesā tiesnesis laupītajam jautā: "Vai jūs atzīstat savu vainu?"

"Jā, esmu vainīgs," viľš klusītēm atbild. Viľam nav citas izvēles. Pierādījumi pret viľu ir vairāk nekā pārliecinoši.

"Jūsu godība," turpina laupītājs. "Šis ir mans pirmais noziegums. Es nevienam neesmu nodarījis pāri. Banka atguva visu savu naudu. Vai varat, lūdzu, aizmirst manu nodarījumu un laist mani brīvībā?"

Vai tiesnesis būtu taisnīgs, ja viľš ļautu šim laupītājam iet? Nē, nebūtu gan. Tiesnesim ir jāievēro likums, un likums cilvēku, kurš atzīts par vainīgu laupīšanā, prasa sodīt.

Dievs ir vēl taisnīgāks nekā jebkurš tiesnesis no cilvēku vidus. Viľš nevar un nespēj piedot mūsu grēku.

...Dievs ir mīlestība.

Jāľa 1. vēstule 4:8

...bet [Dievs] arī neatstāj nevienu nesodītu...

Otrā Mozus 34:7

Lūk, šāda ir dilemma: Dievs ir mīlestība, un viľš nevēlas mūs sodīt. Taču Dievs ir arī taisns, un viľam ir jāsoda mūsu grēks.

Dievs šo dilemmu atrisināja, atsūtot Jēzu...

4

JĒZUS IR DIEVS UN CILVĒKS.
VIĽŠ SAĽĒMA SODU PAR MŪSU GRĒKIEM.

*

Jēzus ir Dievs cilvēka ķermenī. Viľš ir ne tikai labs cilvēks, pravietis un skolotājs.

Iesākumā bija Vārds [Jēzus], un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs... Un vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām viľa godību, tādu godību, kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.

Jāľa 1:1,14

Dievs mūs mīl, bet viľš nīst mūsu grēku. Viľš ilgojas pēc tuvām attiecībām ar mums. Taču mūsu grēks ir kā siena, kas viľu no mums šķir.

Lai atrisinātu šo problēmu, Dievs visu mūsu grēku pagātnes grēkus, tagadnes grēkus un arī visus nākotnes grēkus – lika nest Jēzum. Tad viľš sodīja Jēzu par mūsu grēkiem.

Mēs visi maldījāmies kā avis, ikviens raudzījās tikai uz savu ceļu, bet tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus viľam [Jēzum].

Jesajas 53:6

Jēzu nodeva barbariem, kuri viľu sita un pazemoja. Viľu sita un pļaukāja; uz viľu spļāva. Viľa miesa bija saplosīta, jo viľš tika šaustīts – pātagas galā bija metāla gabali.

Kamēr vīri par viľu smējās, viľam galvā uzlika ērkšķu vainagu. Pēc tam viľi sita viľu krustā.

Visbeidzot, kad viľš bija samaksājis par pēdējo grēku, Jēzus sacīja: "Tetelestai". Tas ir sens vārds, ko lietoja attiecībā uz darījumiem, un tas nozīmē "cena ir samaksāta".

Jēzus nomira. Bet pēc trim dienām Dievs viľu uzcēla no mirušajiem.

Tas nozīmē, ka jūs jau esat saľēmuši sodu par saviem grēkiem. Tie vienkārši netika sodīti jūsu ķermenī.

Jēzus nomira pie krusta un augšāmcēlās, lai samaksātu sodu par mūsu grēkiem un mēs varētu saľemt vietu debesīs. Vietu, kuru nu viľš mums piedāvā kā dāvanu.

Gluži tāpat kā pastāv ziepes, bet mēs ar tām savus ķermeľus varam nomazgāt tikai tad, ja tās lietojam, pastāv šī dāvana, bet mēs to varam iegūt tikai tad, ja to pieľemam.

Šo dāvanu var saľemt caur Ticību...

5

TICĪBA IR ATSLĒGA,
KAS ATSLĒDZ DEBESU VĀRTUS.

*

Lai piekļūtu savam bankas kontam, man ir jāievada parole. Es varētu izmēģināt daudzas paroles, bet darbosies tikai pareizā. Glābjošā ticība ir vienīgā parole, kas ļauj nokļūt debesīs.

Kas ir glābjošā ticība?

Zinātniekam var būt zināmi daudzi fakti par ūdeni, taču, ja viľš pēdējiem spēkiem rāpo pa tuksnesi, mirstot no slāpēm, intelektuālas zināšanas viľu neglābs. Viľam ir jādzer ūdens. Intelektuālas zināšanas par to, ka Dievs pastāv, nav glābjošā ticība.

Pirms došanās ceļā mēs varam lūgt Dievu, lai viľš mūs sargā, vai arī varam lūgt viľa palīdzību pirms gaidāmā eksāmena. Vēršanās pie Dieva tikai tad, kad mums kaut kas ir vajadzīgs vai esam nokļuvuši krīzes situācijā, ir pagaidu ticība.

Glābjošā ticība nav ne intelektuālas zināšanas par Dieva eksistenci, ne arī pagaidu ticība. Patiesa glābjošā ticība ir uzticība vienīgi Jēzum Kristum par mūžīgās dzīvības saľemšanu.

Un, izvedis tos ārā, sacīja: "Kungi, kas man jādara, lai es tiktu pestīts?"
Viľi atbildēja: "Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiksit pestīti."

Apustuļu darbi 16:30-31

Iedomājieties, ka jūs kuģojat. Jūs iekļūstat stiprā vētrā. Milzīgi viļľi gāžas pār jūsu mazo laiviľu. Viens no tiem laivu nogremdē, un jūs attopaties ledainā ūdenī, izmisīgi turoties pie kāda koka gabala.

Tad jūs pamana kāda kuģa apkalpe, un tas ātri vien piesteidzas jums klāt. Kapteinis pienāk pie borta un iesaucas: "Hei! Metu jums glābšanas riľķi. Ķerieties tam klāt! Mēs jūs izvilksim drošībā."

Tieši tāpat Dievs redz mūs slīkstam mūsu grēkā. Mēs nespējam izglābties pašu spēkiem. Tādēļ viľš mūs aicina: "Es jau tev esmu izmetis glābšanas riľķi. Viľa vārds ir Jēzus. Laid vaļā koka gabalu! Turies pie Jēzus, un es tevi izvilkšu drošībā!"

Mums jāizvēlas vai nu turpināt turēties pie koka gabala (mēģināt izglābties pašiem), vai arī laist to vaļā un uzticēt savu glābšanu Jēzum.

Jēzus ir vienīgais ceļš uz mūžīgo dzīvību. Viľš ir Dieva vienīgais glābšanas riľķis. Lai saľemtu mūžīgās dzīvības dāvanu, mums jātic tikai Jēzum Kristum.

VAI JŪS TO SAPROTAT?

*

Jūs šo nelasāt nejaušības pēc. Dievs jūs mīl. Viľš vēlas piedot jums jūsu grēkus un piedāvāt jums vietu savā ģimenē.

Vai vēlaties saľemt mūžīgās dzīvības dāvanu?

Nav jāseko nekādiem sarežģītiem rituāliem. Šo dāvanu var saľemt, to vienkārši lūdzot.

Ja jūsu atbilde ir jā, lūdziet šo lūgšanu:

—

Mīļais Jēzu! Es esmu grēcinieks. Es gribu saľemt Tavu mūžīgās dzīvības dāvanu. Es ticu, ka Tu esi Dieva dēls. Es ticu, ka Tu miri pār maniem grēkiem. Es ticu, ka Tu augšāmcēlies. Es izvēlos uzticēties vienīgi Tev. Paldies Tev, Jēzu, par šo dāvanu – mūžīgo dzīvību! Āmen.

—

Lūk, ko Jēzus ir sacījis par to, ko jūs tikko izdarījāt:

Patiesi, patiesi, es jums saku: kas tic, tam ir mūžīga dzīvība.

Jāľa 6:47

Tas nozīmē, ka brīdī, kad sākam ticēt, mēs saľemam mūžīgu dzīvību. Tā kā jūs ticat, jūs to saľemat.

Bet cik viľu [Jēzu] uzľēma, tiem viľš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic viľa vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva.

Jāľa 1:12-13

Tagad jūs esat Dieva ģimenes loceklis. Nekāda jūsu rīcība to nevar izmainīt – kad bērns ir piedzimis, to vairs nav iespējams mainīt.

Jūsu pagātnes, tagadnes un nākotnes grēki ir piedoti. Dieva acīs jūs esat un vienmēr būsiet nevainojami šķīsts. Tāpat kā Jēzus.

JŪS VAIRS NEESAT BAIĻU VERGS...